Latvijas mākslas klasika

I. Zariņš piedzima sūkņu darbnīcas īpašnieka ģimenē. 1941. gadā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Tomskas apgabalu KPFSR. Zariņš bija Komi drāmas teātra dekoratora palīgs (1946), leļļu teātra aktieris (1945-1947). 1947. gadā atgriezās Rīgā, beidza Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1952) un ar izcilību LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1958).

Sākot ar 1958. gadu, strādāja LPSR Valsts Mākslas akadēmijā par pedagogu. Dzirkstošā temperamenta un asprātības dēļ viņš bija augstu vērtēts studentu vidū. No 1988. līdz 1997. gadam Zariņš ieņēma rektora amatu.

Savu karjeru Zariņš bruģēja ar politiski angažētām figurālajām kompozīcijām, gleznojot latviešu strēlniekus, kas cīnījās par padomju varu, Ļeņinu un pieprasīto jauncelsmes tematiku. „Uz dzīvi viņš skatījās ciniski. Pēc Sibīrijas viņam ilūziju nebija, ņēma no dzīves visu, ko var. Bet, lai sasniegtu kulmināciju, traucēja inteliģence.“1

„Dāma ar gliemežvākiem“ pieder pie Zariņa romantiskajiem darbiem. Teiksmainā vieta, elēģiska sievietes galviņa, glāze un austeres vilināja ar citādas esamības iespēju. Zariņš gleznoja uz ļoti raupja audekla vienā paņēmienā, it kā nevērīgi un faktūrās daudzveidīgi, turpinot modernisma estētiskos meklējumus. Mūža beigās, kad māksliniekam bija grūti elpot, vairs nejauca krāsas, izspieda tās no tūbiņas uz audekla un ar īkšķi izsmērēja, kolāžai izmantoja avīzes. Viņa atraisītības formula bija “Neiedziļinies, ej uz priekšu!”2

Gleznu mantoja Induļa Zariņa dēls gleznotājs Kaspars Zariņš. Kolekcijā iekļauta 2003 . gadā.

Reproducēts: Latvijas glezniecība. Kronētā ikona. 100 / Sast. un teksta aut. A. Vanaga. R.: Nacionālais apgāds, 2005, 69. lpp. Izdevums angļu val.: Painting of Latvia. The Crowned Icon. 100.

1 No sarunas ar Induļa Zariņa dēlu Kasparu Zariņu. 2008. gada 17. aprīlī.

2 I. Zariņš. Citēts no sarunas ar Kasparu Zariņu.