Latvijas mākslas klasika

J. H. Baumanis, Kurzemes ģenerālsuperintendanta dēls, studēja Erfurtes universitātē teoloģiju (1773-1776) un apguva glezniecību pie animālista Jākoba Samuela Beka. Kurzemes Minhauzena slavu viņš ieguva ar saviem mednieku stāstiem. Literāta spējas Baumanis izmantoja, lokalizējot lugas un pēc sprediķu parauga rakstot kristīga satura runas ar pamācībām: “gribat jūs laimīgi tapt, tad mācaities dievu iekš Dieva radījumiem atrast.”1 Sekojot savai pārliecībai par laimi, Baumanis gleznoja animālijas, medības un medījumus, kā arī portretus. 1786. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija par darbu “Zaķis” piešķīra Baumanim “ieceltā” (назначенный) nosaukumu.

Turpinot animālijas žanru, kam sākumi meklējami 17. gadsimta holandiešu glezniecībā, mākslinieks sižetus rādīja kā teatralizētas

mizanscēnas. Tā gleznā “Kaķi” kaķene pozē uz podesta iepretim diviem kaķēniem. Rūpīgi izstrādātās detaļas izceļas uz tumši neitralizēta fona. Baumaņa gleznās “emocionālā ekspresija nereti kompensē to, no kā autors spontāna noskaņojuma vai vienkārši steigas dēļ atteicies”.2

Savā rēķinu grāmatā “medījuma mālderis”3 uzskaitīja 1713 audeklu. To pārdošanas cena svārstījās no četriem līdz divpadsmit dālderiem.

Darbs iepirkts kādā Vācijas galerijā 2007. gadā.

1 Johans Heinrihs Baumanis 250 / Sast. R. Lapiņa. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Valsts Mākslas muzejs, 2003, 59. lpp.

2 Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. R.: Zinātne, 1984, 33. lpp.

3 Bēms R. Kāds zvēru un putnu gleznotājs // Zvaigzne, 1988, nr. 7, 19. lpp.